Spoži sprēgā svecītes
Tā kā tu, tā kā es.
Skaļi sprēgā svecītes,
Tu un es, tu un es,
Divas jautras svecītes.
Jau izsenis, latvieši pat februāri dēvējuši par sveču mēnesi. Šajā dienā esot daudz bijis jāēd, daudz jātērē un galvenais jālej sveces no aitu taukiem vai vaska. Tad parasti sveces esot izdevušās pašas labākās - degot neesot pilējušas un dūmojušas.
Šodien, 2. februāri, jauktās grupas bērni svinēja sveču dienu. Katrs no mājām bija paņēmis līdzi savu svecīti. Kopīgi izveidojām sveču izstādi. Mūsu izstādē bija ļoti dažādas sveces - eglīšu svecītes, brīnumsvecītes, tējas svecītes, dūmu svece, sveces ar dažādām krāsām un formām, kā arī svecītes, kuras smaržo.
Pēc tam mēs vērojām laiku ārā. Mūsu senči ticēja, ja ārā ir bargs sals, tad par siltu pavasari nav ko domāt. Vēl novērojām nelielas vēja brāzmas un puteni, kas savukārt norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru.
Kopīgi vērojām sveces liesmu un bērni sauca krāsas, kuras tajā redz. Klausījāmies vai svecītes liesma skan. Izrunājām vai sveces liesmu var pagaršot un pasmaržot. Bērni vēroja sveces liesmu un kustējās tai līdzi.
Izrunājot drošības jautājumus, kopīgi veicām arī dažus eksperimentus. Eksperimentos mēs izmantojām sveci, šķīvi, krāsainu ūdeni, glāzi un brīnumsvecītes.
Noslēgumā katrs bērns izkrāsoja vai uzzīmēja savu svecīti.
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu
(20) 
Marta mēneša tēma jauktās grupas bērniem bija "Kā lai izaudzē?". Mēneša sākumā sarunā ar bērniem secinājām, ka, viņuprāt, aug dzīvnieki, mati un nagi, kājas, augi un arī paši bērni. Katram augšanas procesam ir nepieciešams laiks. Tā kā audzēšanas laiks ir tikai mēnesis, tad kopīgi izvēlējāmies audzēt augus.
Marta mēnesī, jauktās grupas bērni, plaucēja dažādu koku un krūmu zarus,stādīja sīpolus, sēja zirņus, pupas un kviešus.
Pastaigas laikā, pirmajā marta nedēļā, norāvām plūmes, bērza, kastaņas, ceriņa un dzeltenās akācijas zaru. Atnesām uz grupiņu un ielikām vāzē, kurā ielējām ūdeni. Pēc nedēļas jau varējām vērot koku lapas un ziedus. Visātrāk saplauka ceriņu lapas, bet visvēlāk kastaņa. Plūmes un dzeltenās akācijas ziedi uzplauka reizē. Kastaņas pumpurā bija paslēpies mazs zaļš tārpiņš. To ieraudzījām tikai tad, kad kastaņa bija atplaukusi. Problēmsituācija - ko tagad darīt ar tārpiņu? Bērni teica, ka ir jāiznes laukā un jānoliek zālītē. Un tā arī izdarījām.
Vēl pirmajā nedēļā bērni iestādīja sīpolus. Pēc tam tos aplēja un nolika uz palodzes augt. Auga ļoti labi. Lai sīpoli augtu, tie ir ik pa trim dienām jāaplej.
Otrajā nedēļā sējām pupu un zirni. Diemžēl, mums neuzdīga neviena pupa, taču zirņi gan. Garākais zirnis izauga 32,5 cm, bet īsākais 7 cm garš. Zirņus vajadzēja liet reizi 5 dienās.
Trešajā nedēļā sējām kviešus. Tiem ļoti patika augt mūsu grupiņā. Sadīga pāris dienās. 14 dienā jau bija izstiepušies tik gari, ka gāzās ārā no trauka. Kviešus var liet reizi nedēļā.
Ceturtajā nedēļā iesējām "pārsteigumu", ko šobrīd neatklāsim. Kā arī gatavojoties Lieldienām, iesējām kviešus olu čaumalās.
Šajā mēnesī darbojoties, bērni nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Visātrāk var izaudzēt koku lapas un ziedus, plaucējot dažādu koku un krūmu zarus.
2. Sēklas var būt dažādu izmēru, krāsu un formu.
3. Lai kaut kas izaugtu, ir nepieciešama augsne, sēkla, siltums, mitrums, gaisma. Un, lai augi augtu, tiem tāpat kā mums ir nepieciešams arī gaiss.
Šādi darbojoties, mēs ātrāk ienesām grupiņā pavasari!
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (47) 
