Spoži sprēgā svecītes

Tā kā tu, tā kā es.

Skaļi sprēgā svecītes,

Tu un es, tu un es,

Divas jautras svecītes.

Jau izsenis, latvieši pat februāri dēvējuši par sveču mēnesi. Šajā dienā esot daudz bijis jāēd, daudz jātērē un galvenais jālej sveces no aitu taukiem vai vaska. Tad parasti sveces esot izdevušās pašas labākās - degot neesot pilējušas un dūmojušas.

Šodien, 2. februāri, jauktās grupas bērni svinēja sveču dienu. Katrs no mājām bija paņēmis līdzi savu svecīti. Kopīgi izveidojām sveču izstādi. Mūsu izstādē bija ļoti dažādas sveces - eglīšu svecītes, brīnumsvecītes, tējas svecītes, dūmu svece, sveces ar dažādām krāsām un formām, kā arī svecītes, kuras smaržo. 

Pēc tam mēs vērojām laiku ārā. Mūsu senči ticēja, ja ārā ir bargs sals, tad par siltu pavasari nav ko domāt. Vēl novērojām nelielas vēja brāzmas un puteni, kas savukārt norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru.

Kopīgi vērojām sveces liesmu un bērni sauca krāsas, kuras tajā redz. Klausījāmies vai svecītes liesma skan. Izrunājām vai sveces liesmu var pagaršot un pasmaržot. Bērni vēroja sveces liesmu un kustējās tai līdzi.

Izrunājot drošības jautājumus, kopīgi veicām arī dažus eksperimentus. Eksperimentos mēs izmantojām sveci, šķīvi, krāsainu ūdeni, glāzi un brīnumsvecītes.

Noslēgumā katrs bērns izkrāsoja vai uzzīmēja savu svecīti.

                                                                                                                                                              Skolotāja Ieva