Pavasara ziedonī un reibinošo ceriņu laikā Zantes pamatskolā ir izskanējis viens no mācību gada saviļņojošākajiem un gaidītākajiem mirkļiem – Pēdējais zvans mūsu devītklasniekiem. Šī diena nesa ne tikai prieku par paveikto un drīzo vasaru, bet arī pa kādai aizkustinājuma asarai, apzinoties, ka viens posms dzīvē ir noslēdzies, lai dotu vietu nākamajam.
Deviņi vārti – deviņi skolas gadi
Pēdējā zvana tradīcijas Zantes pamatskolā vienmēr bijušas īpašas, taču šogad tās izvērtās par patiesi simbolisku un neaizmirstamu ceļojumu. Lai atskatītos uz skolā pavadīto laiku, devītklasniekiem bija jāiziet cauri deviņiem īpašiem vārtiem – katrs no tiem apzīmēja vienu skolas gadu.
Katru vārtu posmu ar lielu mīlestību, radošumu un laba vēlējumiem bija sarūpējusi un sagatavojusi kāda no skolas klasēm. Ejot cauri šiem vārtiem, absolventi vēl pēdējo reizi cieši, cieši turējās pie savas mīļās klases audzinātājas, sajūtot to drošības un atbalsta plecu, kas viņus pavadījis ikdienas skolas gaitās, priekos un skolas blēņās.
Katram devītklasniekam rokā bija krāsaina lentīte, kas kā neredzams, bet stiprs pavediens visas skolas garumā viņus saistīja kopā ar klases audzinātājas ziedu pušķi. Tas simbolizēja kopīgo ceļu, mācības, draudzību un kopā piedzīvoto.
Kad pēdējie vārti bija izieti un katras klases sagatavotie uzdevumi un vēlējumi uzklausīti, skolēni simboliski atlaida šo kopīgi ieto ceļu vaļā. Pa vienam tika nogrieztas krāsainās lentītes no skolotājas ziediem, ļaujot katram absolventam brīvi un patstāvīgi spert nākamos soļus dzīvē. Saites netika sarautas – tās tika saglabātas kā piemiņa par to, ka Zantes pamatskolā viņi vienmēr būs savējie.
Paldies visām klasēm un skolotājiem par radīto svētku sajūtu, un paldies klases audzinātājai par pacietību, mīlestību un ceļamaizi, ko viņa ielikusi savu audzēkņu sirdīs.
Skolotāja Everita Muceniece
