Es mīlu Tevi, Latvija,
Vai tu to tagad dzirdi?
Es mīlu Tevi, Latvija,
Ar savu mazo sirdi!
Es mīlu Tevi, Latvija,
Vai tu to tagad dzirdi?
Es gribu, lai Tu Latvija
Kā spoža zvaigzne mirdzi!
/Dace Kravale, Jolanta Saukante/
Šodien, 17. novembrī, jauktās grupas bērni svinēja valsts svētkus.
Kopīgi gatavojām sarkanbaltsarkanos karodziņus, svētku sviestmaizes, klausījāmies valsts himnu, aplūkojām Latvijas karti, dziedājām dziesmu, dejojām deju, muzicējām ar mūzikas instrumentiem un gājām rotaļās.
Noslēgumā klājām svētku galdu, cienājāmies ar pašu gatavotām sviestmaizēm un konfektēm Latvija.
Saules mūžu Latvijai!
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu
(20) 
Mārtiņš bija labs vīriņš
Par visiem vīriņiem:
Ne ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā.
Šajā nedēļā jauktās grupas bērni krāsoja un līmēja dažādus Mārtiņdienas gailīšus. Bet 10.novembrī, bērni pārtapa dažādos pasaku tēlos.
Iepazināmies ar Mārtiņdienas tradīcijām, skaitījām dzejolīti, dejojām dejas, gājām rotaļās. Bērni mēģinājām lasīt "graudus" kā gailīši. Visvairāk graudiņus salasīja Sofija Drūnese.
Cienājāmies ar pīrāgiem, āboliem un bumbieriem. Skatījāmies latviešu animācijas filmu "Neparastie rīdzinieki".
Skolotāja Ieva
(15) 
12. oktobrī jauktās vecuma grupas bērni devās uz Zantes kultūras namu aplūkot dārza brīnumu izstādi.
Visvairāk izstādē bija pārstāvēti tomāti, burkāni un dažādi ziedi. Īpaši no ziediem izcēlās garās saulespuķes.
Interesanti bija kartupeļi, kuri atgādināja cilvēka seju un sirdi. Bērni atpazina ļoti daudz dārzeņus.
Izstādē varēja aplūkot Sanda Oliņa rekordtomātu, kurš svēra 1,033 kg. Pārsteidza Initas Usas kaktusu kolekcija. Bērniem ļoti patika arī Sanitas Plotko zirnekļu tīkls ar rasas lāsītēm. Vijas Oliņas dārzā, noņemot ražu, tika atrasta peļu ģimene, kuru varējām apskatīt. Izstādē apskatījām arī Inas Plotko dārzā redzēto zaļo vītolgrauzi un koku vairogblakti. Vērojām arī sēnes - tintenes, kuras auga Intas Neicinieces dārzā. Skaidrībā netikām ar Irīnas Butas dārza brīnumu. Joprojām paliek neatbildēts jautājums- kas tas ir?
Skolotāja Ieva
(8) 
Lieldieniņa liela diena
Tā atnāca tukšu roku;
Miķelītis mazs vīriņš,
Tas atnāca pilnu roku.
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Svētku latviskais nosaukums ir apjumības jeb appļāvības , jo šajā dienā pēdējo reizi pļāva labību, vāca izaugušo ražu un govīm bija arī pēdējā ganu diena. Ja Miķeļos līst, būšot silta ziema. Bet, ja koku lapas nobirst pēc Miķeļiem, pavasarī ilgi turēšoties sniegs.
Miķeļdienu gaidot, jauktās grupas bērni:
* kopā ar vecākiem izveidoja dārza un dabas brīnumu izstādi,
* iepazina dārzeņus un augļus, atspoguļojot tos dažādos darbiņos,
* noņēma dekoratīvos ķirbīšus mūsu puķu dobē,
* spēlēja spēles, gāja rotaļās un dziedāja dziesmu,
* degustēja dažādus dārzeņus un augļus no mūsu dārziem.
Paldies vecākiem par atsaucību un sadarbību!
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (15) 
Zinu, zinu, bet neteikšu
Kur baltais zaķīts guļ.
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.
19.aprīlī jauktās grupas bērni svinēja Lieldienas. Bērni dejoja dejas un skaitīja dzejoļus par zaķi un Lieldienām, kā arī gāja rotaļās. Pēc tam ripināja olas un ēda tās ar sāli. Vēlāk devāmies laukā uz lielajām šūpolēm Zantes estrādē, kur kārtīgi izšūpojāmies, lai odi vasarā nekož. Atgriežoties pēc pastaigas ripinājām "olas" (dekoratīvos ķirbīšus) no kalna, izstaigājām olas kontūru un spēlējām zaķu boilingu.
Paldies vecākiem par krāšņajām Lieldienu olām!
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (34) 
Sīku, mazu sēkliņu iestādām
Plik, plak, zemīti piespiežam;
Ūdentiņu lejkannā ielejam,
Mazo sēkliņu aplaistām.
Silti saules stariņi sasilda to,
Puķes mazo asniņu apmīļo.
Puķe plaucē ziedu - pasmaržo,
Puķes skaisto ziedu apbrīno!
/B. Brice/
Marta mēnesī jauktās grupas bērni pavadīja sējot, stādot un audzējot dārzeņus, pavasara ziedus un kviešus. Mēneša tēma bija "Kā lai izaudzē?"
Pirmajā nedēļā jauktās grupas bērni dekorēja burciņas, lēja tajās ūdeni un lika diedzēties sīpolus. Un vēl podiņos tika iestādītas sniegpulkstenītes, narcises un tulpes, kuras tika izraktas no dārza. Visātrāk uzplauka sniegpulkstenītes. Pēc nedēļas mūs priecēja arī trīs narcises. Bet tulpes gan neuzziedēja.
Otrajā nedēļā bērni sēja zirņus. Tie sadīga visi.
Trešajā nedēļā tika stādīts dekoratīvais ķirbītis. Tas tika pārgriezts uz pusēm un ar visām sēkliņām iestādīts podiņā. Gaidām, kad sadīgs.
Ceturtajā nedēļā sējām kviešus. Arī šoreiz tie aug "griezdamies".
Piektajā nedēļā bērni iesēja salātus un jau pēc 2 dienām tie bija sadīguši.
Atskatoties uz mēneša darbiņiem, priecājamies, ka mums ir izaudzis pašiem savs dārziņš. Un arī aprīļa mēnesī mēs turpināsim par to rūpēties!
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (24) 
Es šķitos gudris būt,
Smildziņām jumtu jūmu;
Saskrien vārnas, žagatiņas,
Noēd manu nama jumtu.
Vēlā rudenī un ziemā putniem ir ļoti grūti atrast ēdienu. Daudzi putni, kuri barojas ar kukaiņiem, aizlido uz dienvidiem, jo te atrast kukainīšus nav iespējams. Pārziemot paliek tie putniņi, kuri var iztikt no sēkliņām, graudiņiem un maizītes.
23. februārī, paši mazākie bērnudārza bērni, apskatīja dažādus putnus un klausījās putnu balsis. Pēc tam jauktās grupas bērni mācījās pagatavot cienastu putniņiem. Cienastus - putraimus, sēkliņas, graudus un maizes drupačas, bērni bēra mazajos ķirbīšos. Pagatavotos kārumus bērni izkāra krūmā pie bērnudārza ēkas. Tagad mazie, biežāk nekā parasti, skatās pa logu un vēro krūmu ar izkārtajiem cienastiem un gaida pielidojam kādu putniņu.
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (12) 
Visskaistākā laikam ir ziema,
Kad uzsnidzis sidrabains sniegs,
Visskaistākā laikam ir diena,
Kad Tevi neatstāj prieks!
Šogad ziema priecē mūs ar baltu sniegu, pārsteidz ar salu un aicina izbaudīt visdažādākos ziemas priekus. Ziemā aktivitātes svaigā gaisā ne tikai norūda, bet arī rada pozitīvas emocijas.
Jauktās grupas bērniem patīk sniegs. Mazie to pēta, rok, ceļ, veido, ar krāsainu ūdeni zīmē mākslas darbus sniegā. Fantastiska iespēja pētīt sniegu ar tik daudz pozitīvām emocijām! Un arī sporta aktivitātes - sniega mešana mērķī un braukšana no kalniņa.
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (22) 
Skaista mana tēvu zeme,
Pār visām zemītēm.
Augsti kalni, plaši lauki
Zilis jūras ūdentiņš.
17. novembrī jauktās grupas bērni svinēja valsts svētkus.
Kopīgi gatavojām svētku kūku, klausījāmies valsts himnu, aplūkojām valsts karogu, skaitījām tautasdziesmu, dziedājām dziesmu, dejojām deju, muzicējām ar mūzikas instrumentiem un gājām rotaļās.
Noslēgumā cienājāmies ar pašu gatavoto kūku.
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (15) 
1. oktobrī jaukta vecuma pirmsskolas vecuma bērni devās uz Zantes kultūras namu apskatīt fotoizstādi "Dārza brīnumi 2021".
Arī šogad "dārza brīnumi" priecēja un pārsteidza. Mazie atpazina tomātus, gurķus, kartupeļus un ķirbjus. Lielu interesi izraisīja redzamie tārpiņi un taurenis.
Izstādē varēja apskatīt Daigas Poškas lielo ķirbju ražu, Ņiņas Grīnbergas lielās sīpolu pīnes, Andra Lāča garo saulespuķi, Andras Kronbergas skaisto gladiolu dārzu un vēl daudz dažādu brīnumu.
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (8) 
Lieldieniņa liela diena,
Tā atnāca tukšu roku;
Miķelītis mazs vīriņš,
Tas atnāca pilnu roku.
Miķeļdiena ir rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos. Miķeļi ir bagāti svētki, jo viss , kas ir izaudzēts, ir novākts un salikts pagrabos.
Miķeļdienā bērni jauktajā grupiņā degustēja ābolus, bumbierus, burkānus, avenes un smiltsērkšķu sīrupu, krāsoja darbiņu ar galda bietēm un veidoja kopīgi mandalu no dabas materiāliem.
Paldies vecākiem par sadarbību un atbalstu.
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (6) 
Klausījos, brīnījos
Kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā.
Lieldienas, kā pavasara saulgriežu svētki, saistīti ar dabas atmodu gan Latvijā, gan arī citur Eiropā. Biežākie Lieldienu simboli ir ola un zaķis. Ola simbolizē sauli un jaunu dzīvību, bet zaķis - auglību un bagātību. Viens no galvenajiem seno latviešu lieldienu rituāliem ir šūpoļu kāršana un šūpošanās, kas veicina auglības spēku. Jo augstāk šūpojas, jo labāka raža būšot gaidāma. Jāšūpojas arī tādēļ, lai vasarā odi nekostu. Šūpoties var vēl visu nedēļu pēc Lieldienām.
6. aprīlī jauktās grupas bērni svinēja Lieldienas. Bērni skaitīja tautasdziesmas, dejoja deju un dziedāja dziesmas par zaķi un Lieldienām kā arī gāja rotaļās. Pēc tam mēs rīkojām sacensības ar olas izstaigāšanu, lekšanu, olu ripināšanu, olu kaujām, ātrāko olas nolobīšanu un olu meklēšanu.
Pašā noslēgumā, bērni kopīgi izkrāsoja lielo Lieldienu olu, kura rotā mūsu grupiņu.
Paldies vecākiem par krāšņajām Lieldienu olām!
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (28) 
Marta mēneša tēma jauktās grupas bērniem bija "Kā lai izaudzē?". Mēneša sākumā sarunā ar bērniem secinājām, ka, viņuprāt, aug dzīvnieki, mati un nagi, kājas, augi un arī paši bērni. Katram augšanas procesam ir nepieciešams laiks. Tā kā audzēšanas laiks ir tikai mēnesis, tad kopīgi izvēlējāmies audzēt augus.
Marta mēnesī, jauktās grupas bērni, plaucēja dažādu koku un krūmu zarus,stādīja sīpolus, sēja zirņus, pupas un kviešus.
Pastaigas laikā, pirmajā marta nedēļā, norāvām plūmes, bērza, kastaņas, ceriņa un dzeltenās akācijas zaru. Atnesām uz grupiņu un ielikām vāzē, kurā ielējām ūdeni. Pēc nedēļas jau varējām vērot koku lapas un ziedus. Visātrāk saplauka ceriņu lapas, bet visvēlāk kastaņa. Plūmes un dzeltenās akācijas ziedi uzplauka reizē. Kastaņas pumpurā bija paslēpies mazs zaļš tārpiņš. To ieraudzījām tikai tad, kad kastaņa bija atplaukusi. Problēmsituācija - ko tagad darīt ar tārpiņu? Bērni teica, ka ir jāiznes laukā un jānoliek zālītē. Un tā arī izdarījām.
Vēl pirmajā nedēļā bērni iestādīja sīpolus. Pēc tam tos aplēja un nolika uz palodzes augt. Auga ļoti labi. Lai sīpoli augtu, tie ir ik pa trim dienām jāaplej.
Otrajā nedēļā sējām pupu un zirni. Diemžēl, mums neuzdīga neviena pupa, taču zirņi gan. Garākais zirnis izauga 32,5 cm, bet īsākais 7 cm garš. Zirņus vajadzēja liet reizi 5 dienās.
Trešajā nedēļā sējām kviešus. Tiem ļoti patika augt mūsu grupiņā. Sadīga pāris dienās. 14 dienā jau bija izstiepušies tik gari, ka gāzās ārā no trauka. Kviešus var liet reizi nedēļā.
Ceturtajā nedēļā iesējām "pārsteigumu", ko šobrīd neatklāsim. Kā arī gatavojoties Lieldienām, iesējām kviešus olu čaumalās.
Šajā mēnesī darbojoties, bērni nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Visātrāk var izaudzēt koku lapas un ziedus, plaucējot dažādu koku un krūmu zarus.
2. Sēklas var būt dažādu izmēru, krāsu un formu.
3. Lai kaut kas izaugtu, ir nepieciešama augsne, sēkla, siltums, mitrums, gaisma. Un, lai augi augtu, tiem tāpat kā mums ir nepieciešams arī gaiss.
Šādi darbojoties, mēs ātrāk ienesām grupiņā pavasari!
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (47) 
Šogad, 22. martā, tiek svinēta Pasaules ūdens diena. Latvijā šo dienu atzīmē jau no 1996.gada. Tātad jau 25 gadus. Šī diena ir starptautiskas svinības un iespēja aicināt ikvienu pievērst uzmanību ūdens resursu nozīmei un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, mudinot sabiedrību domāt ne vien par savas, bet arī nākamo paaudžu veselību un izdzīvošanas iespējām.
Šodien jauktās grupas bērniem bija 3 uzdevumi:
1. Pareizi iemācīties nomazgāt rokas, taupot ūdeni.
2. Dodoties pastaigā, pievērst uzmanību redzamajam ūdenim dabā.
3. Veikt eksperimentu ar krāna, peļķes un kausēta sniega ūdeni, lai eksperimenta beigās izsecinātu, kurš no šiem 3 ūdeņiem ir kvalitatīvāks un lietojams uzturā.
Lielu paldies vēlos pateikt vecākiem par sadarbību!
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (25) 
Spoži sprēgā svecītes
Tā kā tu, tā kā es.
Skaļi sprēgā svecītes,
Tu un es, tu un es,
Divas jautras svecītes.
Jau izsenis, latvieši pat februāri dēvējuši par sveču mēnesi. Šajā dienā esot daudz bijis jāēd, daudz jātērē un galvenais jālej sveces no aitu taukiem vai vaska. Tad parasti sveces esot izdevušās pašas labākās - degot neesot pilējušas un dūmojušas.
Šodien, 2. februāri, jauktās grupas bērni svinēja sveču dienu. Katrs no mājām bija paņēmis līdzi savu svecīti. Kopīgi izveidojām sveču izstādi. Mūsu izstādē bija ļoti dažādas sveces - eglīšu svecītes, brīnumsvecītes, tējas svecītes, dūmu svece, sveces ar dažādām krāsām un formām, kā arī svecītes, kuras smaržo.
Pēc tam mēs vērojām laiku ārā. Mūsu senči ticēja, ja ārā ir bargs sals, tad par siltu pavasari nav ko domāt. Vēl novērojām nelielas vēja brāzmas un puteni, kas savukārt norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru.
Kopīgi vērojām sveces liesmu un bērni sauca krāsas, kuras tajā redz. Klausījāmies vai svecītes liesma skan. Izrunājām vai sveces liesmu var pagaršot un pasmaržot. Bērni vēroja sveces liesmu un kustējās tai līdzi.
Izrunājot drošības jautājumus, kopīgi veicām arī dažus eksperimentus. Eksperimentos mēs izmantojām sveci, šķīvi, krāsainu ūdeni, glāzi un brīnumsvecītes.
Noslēgumā katrs bērns izkrāsoja vai uzzīmēja savu svecīti.
Skolotāja Ieva
Lasīt visu ziņu (20) 
